Pirms iegādājaties procesoru, ir svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus, lai nodrošinātu optimālu datora veiktspēju un saderību ar esošajām jūsu datora sastāvdaļām. Šeit ir daži rādītāji, ko būtu labi ņemt vērā pirms pirkuma:
 
Veiktspējas prasības
 Pirms izvēlaties procesoru, izvērtējiet savas veiktspējas prasības un paredzēto pielietojumu. Procesoru modeļi atšķiras pēc to spējas apstrādāt dažādas uzdevumu veidus, sākot no ikdienas biroja darba līdz spēlēm un grafikas darbiem. Intel un AMD piedāvā dažādas procesoru sērijas, kas atbilst dažādiem vajadzību līmeņiem.
 
Saderība ar pārējām sastāvdaļām
Pārliecinieties, ka izvēlētais procesors ir saderīgs ar jūsu esošo mātesplati un pārējām sastāvdaļām. Lai izvairītos no nesaderības problēmām, rūpīgi pārbaudiet mātesplates specifikācijas un ligzdu tipu, lai nodrošinātu pareizu savstarpējo darbību.
 
Enerģijas patēriņš un dzesēšana
Procesori ar lielu veiktspēju parasti prasa vairāk enerģijas un rada lielāku siltuma izdalīšanos. Pārliecinieties, ka jūsu datora dzesēšanas sistēma ir pietiekami efektīva, lai nodrošinātu procesora pareizu dzesēšanu un novērstu pārkaršanu. Intel un AMD piedāvā arī dzesēšanas risinājumus un vadību, lai uzlabotu dzesēšanas efektivitāti.
 
Nākotnes perspektīvas
Pirms iegādājaties procesoru, izpētiet tā nākotnes perspektīvas. Abi ražotāji, Intel un AMD, regulāri izdod jaunus procesoru modeļus ar uzlabotām funkcijām un veiktspēju. Izmeklējiet pieejamos atjauninājumus un atbalstu no ražotāja, lai nodrošinātu, ka jūsu izvēle ir ilgtspējīga.
 
Kodolu skaits(Core)
Kodolu skaits un pavedienu skaits ir būtiski rādītāji, kas norāda uz procesora paralēlo apstrādes spēju. Šie rādītāji attiecas uz procesora fiziskajiem un loģiskajiem elementiem, kas ir atbildīgi par datu apstrādi un uzdevumu izpildi.

• Kodolu skaits.  Procesora kodols ir fizisks aparatūras elements, kas ir atbildīgs par datu apstrādi. Lielāks kodolu skaits nozīmē, ka procesors var vienlaicīgi apstrādāt vairākus uzdevumus, sadalot darbu starp dažādiem kodoliem. Tas ir īpaši svarīgi darbībās, kas ir viegli paralelizējamas un spēj sadalīt darbu starp daudziem kodoliem, piemēram, multivides rediģēšanā, datu analīzē vai spēļu izstrādē.
• Pavedienu skaits (Threads). Pavediens ir virkne instrukciju, kas tiek izpildīta procesorā. Procesora pavedienu skaits norāda, cik daudz uzdevumu var tikt izpildīti vienlaicīgi. Daži procesori atbalsta vairākus pavedienus uz viena kodola (piemēram, ar hiper pavedienu tehnoloģiju), savukārt citi var piedāvāt vairākus fiziskus kodolus, kuri katrs var izpildīt vairākus pavedienus. Lielāks pavedienu skaits ļauj procesoram efektīvāk izmantot resursus un veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi, uzlabojot veiktspēju un atbildes laiku.

Lielāks kodolu skaits un pavedienu skaits kopumā uzlabo procesora veiktspēju uzdevumos, kas ir viegli paralelizējami un spēj sadalīt darbu starp daudziem kodoliem un pavedieniem. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ne visas darbības var iegūt ieguvumu no liela kodolu un pavedienu skaita. Daži uzdevumi var būt vairāk atkarīgi no individuālā kodola veiktspējas un nav efektīvi paralelizējami. Tādēļ ir svarīgi izvēlēties procesoru, kas atbilst konkrētajām darbības vai izklaides vajadzībām un spēj nodrošināt optimālu veiktspēju attiecīgajās situācijās.
 
Kloku biežums (Clock Speed)
Kloku biežums ir būtisks rādītājs, kas ietekmē procesora veiktspēju, un tas tieši norāda uz to, cik ātri procesors spēj veikt aprēķinus. Lai labāk saprastu šo jēdzienu, ir vērts apskatīt tā galvenās aspektus:

• Kloku biežuma definīcija. Kloku biežums tiek mērīts hertzos (Hz) un tas norāda, cik reizes procesors spēj veikt aprēķinus sekundē. Piemēram, procesors ar 3.0 gigahercu (GHz) kloku biežumu veic 3 miljardus aprēķinus sekundē.
• Saistība ar veiktspēju. Augstāks kloku biežums parasti nozīmē labāku veiktspēju, jo, palielinot procesora darba ātrumu, tas spēj apstrādāt un izpildīt uzdevumus ātrāk. Tas ir būtiski īpaši situācijās, kad uzdevums ir ļoti vienkāršs un viegli paralelizējams, piemēram, datu apstrādē vai spēļu izpildē.
• Vienību mērīšana. Kloku biežumu izmēra gigahercos (GHz) vai megahercos (MHz), kur 1 gigahercs ir viens miljards hertzu, un 1 megahercs ir viens miljons hertzu. Šie mērījumi tiek izmantoti, lai precīzi norādītu procesora darba ātrumu.
• Arhitektūras ietekme. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka vienīgais kloku biežums neatklāj pilnu attēlu par procesora veiktspēju. Arhitektūra, kodolu skaits un citi faktori arī ietekmē procesora darbību. Divi procesori ar vienādu kloku biežumu var sniegt atšķirīgu veiktspēju atkarībā no to konkrētajām tehniskajām īpašībām.
• Atjaunināmība un viedie līmeņi. Daži procesori piedāvā tehnoloģijas, kas ļauj mainīt kloku biežumu dinamiski atkarībā no darba slodzes. Šāda veida atjaunināmība ļauj procesoram pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un optimizēt enerģijas patēriņu.

Kopumā augstāks kloku biežums ir saistīts ar labāku veiktspēju, bet ir svarīgi ņemt vērā arī citus faktorus, kas ietekmē procesora darbību. Ideālā gadījumā, jūsu izvēlētais procesors būtu līdzsvarots un atbilstošs konkrētajiem vajadzībām, ņemot vērā ne tikai kloku biežumu, bet arī arhitektūru, kodolu skaitu un citas tehniskās īpašības.
 
Cache atmiņa
Cache atmiņa ir ļoti svarīgs aspekts procesora veiktspējai un darbībai, un tā ir īpaša veida ātra un ērti pieejama atmiņa, kas tiek izmantota, lai uzglabātu bieži izmantotas datus un instrukcijas, kuras tiek pieprasītas procesoram. Šī atmiņa ir iebūvēta tieši procesorā vai atrodas blakus tam, tādējādi nodrošinot ātrāku piekļuvi nekā galvenajai atmiņai (RAM).

• Lielāka cache atmiņa nozīmē, ka procesors var uzglabāt un atkārtoti izmantot lielāku daudzumu bieži izmantotu datu un instrukciju kopiju, kas tiek izmantotas ļoti ātri. Tas ļauj samazināt nepieciešamību pēc datu pieprasījumiem no lēnākas galvenās atmiņas, kas atrodas ārpus procesora, un tādējādi nodrošina efektīvāku darbību.
• Lielāka cache atmiņa var uzlabot kopējo sistēmas veiktspēju un darbības efektivitāti, jo tas ļauj procesoram ātri piekļūt un izmantot bieži izmantotas datus, kas ir nepieciešami, lai veiktu aprēķinus un izpildītu uzdevumus. Tas ir īpaši svarīgi darbībās, kurās tiek pieprasīts liels datu apstrādes daudzums, piemēram, grafikas apstrādē, spēļu izpildē un citos intensīvās darbības scenārijos.

Tādējādi, cache atmiņa ir svarīgs elements, kas ietekmē procesora veiktspēju un darbības efektivitāti, un lielāka cache atmiņa parasti norāda uz labāku procesora sniegumu un lielāku darbības ātrumu.
 
TDP (Thermal Design Power)
TDP ir svarīgs rādītājs, kas norāda uz procesora potenciālo siltuma emisiju un maksimālo enerģijas patēriņu. Šis rādītājs ir būtisks, lai saprastu, cik daudz siltuma procesors var radīt, un cik daudz jaudas tas var patērēt, lai nodrošinātu savu darbību. Lai plašāk izskaidrotu šo jēdzienu, var apsvērt šādas aspektus.

• Siltuma emisija. TDP norāda uz maksimālo siltuma daudzumu, ko processora konstrukcija var radīt, darbojoties pie maksimālās slodzes. Procesors, veicot aprēķinus un pārējas darbības, izdala siltumu. Augsts TDP skaitlis norāda, ka šis processors var radīt lielu siltuma daudzumu, un tam var būt nepieciešama efektīva dzesēšana, lai uzturētu normālu temperatūru un nodrošinātu stabilitāti.
• Maksimālā jauda. TDP norāda arī uz maksimālo elektroenerģijas patēriņu, kas nepieciešams, lai procesors darbotos maksimālajā veiktspējas režīmā. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā enerģijas efektivitāti un nepieciešamību nodrošināt, ka datora enerģijas patēriņš ir atbilstošs, it īpaši portatīvajos datoros un citos energoefektivitātes jutīgos scenārijos.
• Dzesēšanas prasības. Zemāks TDP parasti nozīmē, ka procesoram nepieciešama mazāka dzesēšanas jauda, lai to uzturētu pie drošas temperatūras. Tas ir svarīgs faktors, jo dzesēšanas sistēmas efektivitāte ir atkarīga no tā, cik daudz siltuma tā var novadīt no procesora. Zemāks TDP var ļaut izvēlēties kompaktāku vai enerģijas efektīvāku dzesēšanas risinājumu.
• Enerģijas efektivitāte. Zemāks TDP kopumā norāda uz lielāku enerģijas efektivitāti. Procesori ar zemāku TDP var būt piemēroti situācijām, kur ir nepieciešama minimāla enerģijas patēriņa un siltuma emisijas līmenis, piemēram, portatīvajos datoros vai citās ierīcēs ar ierobežotu dzesēšanas iespēju.

Lai izvēlētos piemērotu procesoru, svarīgi ir ņemt vērā TDP kopā ar citiem rādītājiem, piemēram, kodolu skaitu, kloku biežumu...

Procesora arhitektūra. 
Tas ir sarežģīta sistēma un struktūra, kas nosaka, kā procesors veic aprēķinus un apstrādā datus. Šī arhitektūra ir fundamentāla, jo tieši tā nosaka procesora darbības principus un spējas. Plašāk saprast procesora arhitektūru, ir svarīgi apskatīt šādus aspektus.

• Instrukciju kopums. Procesoru arhitektūra ietver instrukciju kopumu, kas nosaka, kā datoram jāizpilda konkrētas darbības un aprēķini. Dažādi procesoru modeļi var izmantot dažādus instrukciju kopumus, kas ietekmē to, kā tie veic uzdevumu apstrādi un izpildi.
• Datapath un kontrolētājs.  Procesora arhitektūra ietver arī datapath un kontrolētāja struktūru, kas nosaka, kā dati tiek pārvietoti un apstrādāti procesora iekšienē. Datapath ir ceļš, pa kuru dati ceļo, kamēr kontrolētājs ir atbildīgs par instrukciju dekodēšanu un vadību.
• Ciklu arhitektūra. Dažādas procesora arhitektūras var izmantot dažādus ciklus, lai veiktu aprēķinus un izpildītu instrukcijas. Piemēram, RISC (Reduced Instruction Set Computing) arhitektūra izmanto vienkāršas un minimālas instrukcijas, kas varētu izpildīt vienā ciklā, savukārt CISC (Complex Instruction Set Computing) arhitektūra izmanto sarežģītākas instrukcijas, kas var prasīt vairākus ciklus izpildei.
• Paralelism. Procesora arhitektūra var ietekmēt arī paralēlisma spēju - procesora spēju veikt vairākas darbības vienlaicīgi. Dažādas arhitektūras var atbalstīt dažādu līmeņu paralēlismu, sākot no vienkāršas vienkāršo uzdevumu sadali starp dažādiem kodoliem līdz sarežģītākam vairāku uzdevumu izpildei vienlaicīgi.
• Atmiņas hierarhija. Procesora arhitektūra ietver arī atmiņas hierarhijas struktūru, kas nosaka, kā dati tiek glabāti un piekļūstami procesora iekšienē. Tas ietver kešatmiņas, primāro atmiņu un sekundāro atmiņu, un efektīva atmiņas hierarhija var uzlabot procesora veiktspēju un efektivitāti.

Šie aspekti kopā veido procesora arhitektūru, kas nosaka tā darbības principus un veiktspēju.
 
Cena
 Protams, cena ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, izvēloties procesoru. Iegādājoties procesoru, jāņem vērā līdzsvars starp nepieciešamo veiktspēju un cenām, lai iegūtu vislabāko vērtību.
 
Procesora izvēle ir svarīgs solis, lai nodrošinātu optimālu datora veiktspēju un darbību. Rūpīgi izvērtējiet šos rādītājus un salīdziniet dažādus modeļus, lai atrastu procesoru, kas vislabāk atbilst jūsu vajadzībām un budžetam.